Raksta autore  Alevtīna Šarapova (www.Art-eco.ru) no krievu valodas tulkoja Ervīns Podziņš.

 

Puer tējas. 1 daļa – vēsture un ražošana

 

 

 

Puer - ir īpaša tēja. Šo tēju ražošanas tehnoloģijas radušās mūsu ēras VIII - IX gs. Tan dinastijas laikā. Šo tēju - Ķīnas vēsturē daudzu gadsimtu garumā ļoti augstu vērtējuši pilnīgi visi, sākot ar mongoļu un tibetiešu ceļotājiem līdz imperatoriem. Cinu dinastijas laikā puer tēja piedalījās visas Ķīnas tējas konkursā un izpelnījās ļoti augstu vērtējumu no imperatora un viņa padoto puses. Pēc tā daudzas puer šķirnes ieguva (imperatoru) nosaukumu un tika piegādātas imperatora namam.

 

Karte ar puer ražošanas vietu norādi

 

 

Sāksim visu pēc kārtas - no ražošanas vietas. Puer tējas tiek ražotas Ķīnā un tikai Junnaņas provincē. Junnaņa no visām provincēm atrodās vis vairāk uz dienvidiem. Tēja savu nosaukumu ieguva pateicoties novadam ar nosaukumu Puer, kurā bija tējas tirgus. Puer novada, galvaspilsēta ar nosaukumu Simao, 2007 gadā tika pārdēvēta, un par godu tējai tā tika nosaukta tās vārdā, Puer.

 

Vecais tējas koks.

 

 

Junnaņā ir lieliski klimatiskie apstākļi tējas koku audzēšanai - jo tur ir subtropiskais klimats, kas ir karsts un mitrs. Tieši tur aug visaugstākie tējas koki, kuri sasniedz 20 - 30 metru augstumu. Jo tālāk uz Ķīnas ziemeļ-austrumiem, jo zemāki paliek koki, un lapas sīkākas. Pēc seniem nostāstiem, vēl tajos laikos, kad valdīja trīs valdnieki, tas ir mūsu ēras III gs., kad pulkvedis Džuge Ļan ar savu kara pulku devies cauri Junnaņai, tējas lapiņas tika izmantotas, kā zāles. Viņš pats gatavojis saviem kareijvjiem tējas lapiņu uzlējumu un ar šo uzlējumu ārstējis savus kareijvjus, kas bija apslimuši pārgājienā. Un tad šis pulkvedis Džuge Ļans esot atstājis šajos kalnos sešas savas lietas - ādas iemauktus - somu ar sēklām - vara katlu - dzelzs ķieģeli - koka tirkšķi - un vara gongu. Vietējie iedzīvotāji šo kalnu virsotnes tā arī nosaukuši šo atstāto  priekšmetu vārdos, kopš tā laika Junnaņā arī radies apgalvojums par (sešiem slaveniem tējas kalniem), kuri saucās: Geden, - Mansa, - Mančži, - Mančžuaņ, - Iban, - un Juile. Kad tējas ražošanas kultūra attīstījās, parādījās vēl citi slaveni kalni, no kuriem pazīstamākie ir - Ban Čžan,- Naņ Nuo,- Bu Laņ, - U Ļan un citi. Junnaņas provinces galvenie tējas audzēšanas un ražošanas rajoni atrodās Junnaņas rietumos pilsētas Dali rajonā (Sja Guan), kā arī dienvidos Sišuanbanna novadā.

 

 

Puer tēju ražošanai tējas lapiņas ievāc no  krūmiem un kokiem kuri ir 1-2 un 10-20 metru augsti, šo tējas koku paveids tā arī saucās - (Cjao Mu) - augstais koks. Šādi koki aug ļoti ilgi, jo tie ir vecāki, jo labāka ir tējas kvalitāte. Ievāc parasti otro un trešo lapiņu no jaunā dzinuma, ņemtas tiek lielās, gaļīgās, tumšās lapiņas. Pēc novākšanas tās tiek šķirotas, apvītinātas un karsētas, tiek veikta procedūra (zaļuma iznīcināšana). Tas ir nepieciešams lai tiktu apturēts oksidēšanās process un enzīmu darbība. Pēc tam lapas tiek mīcītas un tad tās tiek izklātas lai tās apkalstu saulē.

 

 

Puer tēju ražošanā izmanto visdažādāko šķirņu un lielumu lapiņas, sākot no (Te Czi) šķirnes, tā saucamās (īpašās) līdz (pirmajai), - (otrajai), - un tā līdz pat (desmitajai) šķirnei to ieskaitot. Šādā veidā sagatavotā svaigā tēja, var tikt ievietota uz glabāšanos (mitrā noliktavā) lai iegūtu (Šu puer) tēju, tas ir vecinātu tēju. Tā pat svaigo tēju var uzreiz sapresēt plāceņos lai iegūtu (zaļo) vai (Šen puer) tēju. Tad lapiņas ievieto metāliskā cilindrā, tiek izkarsētas ar tvaiku un tiek iebērtas auduma maisiņos. Apakšā tiek ielikta etiķete ar tējas nosaukumu, ražotnes nosaukumu un citu informāciju, maisiņš tiek satīts un sapresēts.

 

 

Dažkārt kopā ar etiķeti liek krāsainu lentīti ar ko norāda tējas šķirnes marķējumu. Tur kur tēja tiek ražota ar rokām, tur tējas presēšanai tiek izmantoti akmens smagumi, kuri tiek uzlikti uz tējas plāceņa, tad meistars uzkāpj uz tā un ar savu svaru presē šo tējas plāceni. Izmantojot šādu metodi tējas plācenis nebūs ļoti stipri sapresēts. Uz tējas plāceņa vienmēr paliek auduma maisiņa un mezgla nospiedums, presējot ar mehānisko presi tā pat var palikt mezgla nospiedums, kaut arī šādi presējot ir iespējams izveidot tējas plāceni bez šī mezgla nospieduma. Šādā gadījumā plācenis sanāk pilnīgi pareizas formas, dažreiz uz tā var ieraudzīt nospiedumus no preses vāka caurumiem. Pēc sapresēšanas tēas plāceņus ievieto kaltēties speciālā kārtīgi uzkarsētā telpā. Tieši tā pat presējās arī (Šu puer)tējas plāceņi, tikai tiek ņemtas jau fermentētas tējas lapiņas. Kaut arī dažkārt jau sapresētie tējas plāceņi tiek ievietoti fermentācijai (mitrā noliktavā).

 

Ivāktā tējas lapa

 

Karsēšana un (zaļuma iznīcināšana)

 

Formas piepildīšana ar tējas lapiņām

 

Tējas plācenis žāvējās uz koka plauktiņa

 

Gatava forma ar cedeli

 

Tējas plācenis un akmens prese

 

Gatavās produkcijas kaltēšana

 

Tējas plāceņu iesaiņošana

 

 

Ir vēl vairāki tējas presēšanas veidi - (ķieģelis), - (To ča), - dažādu figūru formu presēšana. Parasti puer tējas plācenis sver - 357g, kaut arī var sastapt maziņos pa 100-200 gramiem, arī vairāk - līdz 500g un pat līdz 1kg. (Ķieģela) formas parasti ir 250g. (Ķieģelim) parasti izmanto tējas lapiņas viena izmēra, ne pašas augstākās kvalitātes, kaut arī mēdz būt izņēmumi. (To Ča) jeb (tēja tasīte) tiek presēta piālas formā - noapaļota no ārpuses un ar iedobi vidū. Svars var būt 100g, līdz 200,500 un vairāk. Vēl puer tēja var būt monētu formā, kvadrātiņu formā, kubiņos, bumbiņās, ar uzrakstiem un zīmējumiem.

 

Dažādi puer tējas presēšanas paraugi

 

 

Parasti tādu tēju ļoti stipri sapresē ar mehānisku metodi un to ir ļoti grūti nolauzt lietošanai. Visa šī suvenīru produkcija vairāk ir domāta aplūkošanai nevis dzeršanai.Visas augstāk minētās formas var būt gan (zaļās), tas ir (Šen puer), gan (melnās), tas ir (Šu puer). Vēl ir interesantas (Šu puer) formas, tādas, kā puer tējas mandarīnos un greipfrūtos. No augļiem tiek akurāti noņemta miziņa un tajā tiek ietītas iepriekš sagatavotās tējas lapiņas, tas viss tiek kārtīgi nosiets un nolikts kaltēties. Šādai tējai ir izteikts citrusa aromāts.

 

 

Iesākumā Puer tējas tika gatavotas izmantojot (Šen) metodi, un fermentācija tajā notika jau glabājoties vai pārvadājot. Gatavie tējas plāceņi parasti ir sapakoti pa 7 gab. vienā sainī, tie tika aplikti ar basusa lapām un transportēti ar zirgiem. Ceļš uz atsevišķiem rajoniem, piemēram uz Pekinu, aizņēma aptuveni 3 mēnešus. Tēja naktīs atdzisa, dienā tas uzkarsa, uz tās virspusē veidojās mitrums. Tādā veidā, uz norādīto vietu iradās tēja, kura jau bija izgājusi daļēju fermentāciju. Jo ilgāk to glabāja, jo lielākas izmaiņas notika tējas lapās.

 

 

XX gs.vidū sāka izstrādāt tehnoloģiju puer tēju paātrināto fermentācijas procesu, lai, varētu iegūt tējas garšu izmaiņas daudz īsākā laika posmā. Un tad gatavos (Šen puer) tējas plāceņus sāka novietot (mitrā noliktavā), tas ir telpas ar paaugstinātu mitruma daudzumu gaisā. Piemēram svaigās tējas lapiņas tur vienkārši sabēra kaudzēs, kuras periodiski tika sajauktas lai fermentācija norisinātos pēc iespējas vienmērīgāk. Šādi kļuva iespējams bertiski 2-3 mēnešu laikā iegūt stipri fermentētu tēju. Tējas lapiņas no zaļām kļuva brūnas un melnas, parādījās raksturīgais aromāts.

 

Puer tējas ražošanas process

 

 

Puer tēju ražošanas tehnoloģija ir šāda, ka tēja var uzglabāties ļoti ilgi. Pat uz etiķetes var izlasīt - (uzglabāšanas termiņš - jo ilgāk, jo labāk). Ar laiku lapiņās notiek izmaiņas, un jo lielākas ir tējas lapiņas, jo ilgāk tēja var uzglabāties. Taču lielās lapiņas nav tik aromātiskas, kā mazākās lapiņas. Tāpēc bieži tējas plāceņa veidošanai tiek ņemtas dažādas lapiņas un tās tiek sajauktas kopā, lai tējas garša un aromāts būtu sabalansēts.

 

 

Bez sapresētajām puer tējām vēl tiek ražotas arī beramās puer tējas. Beramās (Šen puer) tējas gan ir sastopamas ļoti reti, taču (Šu puer) tējas gan ir ļoti lielā izvēlē. Pašas smalkākās ir - (Gun Tjin) vai (Pils) - tēja sastāv no mazām lapiņām un pumpuriņiem, dažkārt pārklātiem ar zeltītu pūciņu ({Cziņ Ja} - {Zelta Pumpuriņi}). To garums ir 0,5 - 1,0 cm. Lielākas - (Lao Šu) vai (Vecais Koks), lapiņu garums ir 2-3 cm. Pašas lielākās lapiņas var sasniegt 5-6 cm izmēru. Vēl ir Šu puer tēju paveids, kurš saucās (Czi Žan To) kas nozīmē (Dabīgi sapresējusies tēja) vai arī  (Lao Ča Tou), kas nozīmē (Vecās tējas galvas). Dažkārt guļot kaudzēs tējas lapiņas salīp kopā nelielos gabaliņos, no 1-2 cm citi 4-5 cm garumā. Atsevišķi vēl vajadzētu pieminēt (Bai Hao puer), šai tējai tiek ņemtas lapiņas ar baltu pūciņu, kas dod tējai īpašu garšu.

 

 

Katrai tējas ražotnei ir savas ražošanas receptes pēc kurām tiek ražotas puer tējas. Tāpēc ir milzum liels daudzums visdažādāko šķirņu. Par to runāsim nākošajā daļā.

 

 

Puer tējas. 2 daļa. Šen puer tēju šķirnes un to pagatavošanas veidi

 

 

 

Puer tējām ir divas pamatšķirnes - Šen Puer un Šu Puer. Šīs tēju šķirnes ir viegli atšķirt vienu no otras, it īpaši, ja tējas ir pavisam nesen saražotas. Šen Puer tējām lapiņas ir palielas, zaļganas, ar brūnganu toni.Tējas uzlējums ir gaišs - zeltīts, dažreiz ar sarkanīgu tonīti. Tējai ir viegls, dūmains aromāts, kurā var sajust žāvētus augļus un ābolus. Izlietotās tējas lapiņas ir zaļā vai dzeltenīgi zaļā krāsā.

 

 

Šu Puer tējas lapiņas ir mazākas, tās ir stipri sarullētas, krās tām ir no brūngani - zeltītas līdz samtaini melnai.Pašai lapiņai ir spēcīga smarža, nedaudz zemains. Tējas uzlējums ir aromātisks, krāsa var būt gan dzintara - brūna, gan sarkanīga ar rubīna toni. Dažām šķirnēm uzlējuma krāsa ir vēl tumšāka līdz pat kafijas vai melnas naftas tonim, caur kuru pat tasītes apakšu neredz. Izlietotas tējas lapiņas ir praktiski melnas.

 

 

Katrai no šo tēju šķirnēmir savs piekritēju un cienītāju pulks. Kādam patīk Šen Puer tēju vieglums, taču citi nespēj iedomāties dienas sākumu bez stipras Šu Puer tējas, kura palīdz uzmundrināties.Katrs sev izvēlas to tēju kura tam patīk. Īpaši jūtīgi  cilvēki slikti panes stipru tēju, tas nozīmē to, ka tad kad jūs mēģiniet kādu jaunu tēju šķirni uzmanīgi ieklausieties savās izjūtās. Vēl ir ievēroti interesanti novērojumi, ka cilvēki dzerot Puer tēju kompānijā ir atraisīti un jautri, pat tie kuri sākumā bija ļoti nopietni un atturīgi, sāk vairāk smaidīt un pat pozitīvi reaģēt uz kaimiņu izteiktiem jokiem.

 

 

Ja runājam par to kādu iedarbību veic Puer tējas uz cilvēka organismu, tiek uzskatīts, ka Puer tējas lietošana lieliski palīdz cilvēkiemkuri cīnāsar lieko svaru, tā izvada no organisma šlakus un palīdz barības gremošanas procesā. Ķīnas ārsti ir rakstījuši, ka šī tēja ir ļoti ieteicama cilvēkiem, kuri bieži lieto uzturā gaļu, lai palīdzētu organismam labāk sagremot barību. Puer tēja lieliski uzmundrina un sasilda, kas it īpaši labi noder ziemā, kad apkārt ir auksti un vējaini. Ražotnes, kur tiek ražotas Puer tējas ir ļoti daudz, minēšu tikai galvenos rajonus.

 

 

Un tā, sāksim ar Šen Puer tējām.

Šen Puer tējas. Tās vēl tiek sauktas par (cin) puer tējām, tas ir (svaigie). Vēl tās skaitās (zaļās p[uer tējas).

 

Tasīte ar Šen Puer tēju.

 

 

Kā jau ieprikšm minēju, galvenais puer tēju ievākšanas rajons ir Junnaņas province - un pārsvarā Sišuanbanna novadā, Junnaņas provinces dienvidos. Protams puer tējas tiek iavāktas arī citās vietās, Dali novadā, Nanczjanā, Simao un citur. Vis lielākās puer tēju ražotnes atrodas Kuņminā, provinces galvas pilsētā, Menhajā, un Dali. Tai pat laikā, pastāv arī vēl daudzas mazākas ražotnītes, kurās tiek ražotas dažādas savas  puer tēju šķirnes ar savu nosaukumu, bet dažkārt ar pārdevēja firmas nosaukumu, kā tas notiek ar brendu ( Čžun Ča) vai (Vidējais),vai (Ķīnas tēja). Taču kad jūs iegādājaties tēju, vispirms vajadzētu piev'rst uzmanību pašai tējai, un ne tik daudz nosaukumam. 

 

Šen puer tējas presētais plācenis.

 

 

Un tā, jūsu priekšā ir tējas plācenis vai tā saucamais ķieģelis. Lapiņu krāsai jābūt diezgan gaišai, tās var būt zaļgani - brūnas, mazliet ar tādu, kā sirmumu. Šen puer tēja, kura ir kādu laiciņu jau uzglabāta, piemēram, kādus gadus piecus vai vairāk, parasti paliek tumšāka, tuvinoties Šu puer tējai. Vecos Šen puerus pat ļoti grūti ir atšķirt no Šu pueriem, taču tad šo tēju cena palecas uz augšu neskaitāmas reizes. Tādas tējas garša ir sevišķi īpaša, koša, izturēta, bet protams tas ir tikai tādā gadījumā, ja izej-materiāls ir bijis augstvērtīgs.

 

 

Parasti, Šen puer tējām tiek ņemtas lielās lapas, jo tajās fermentācijas process var ilgt ilgāku laiku, kas tad arī veido šo tēju īpašo burvību. Uz tējas plāceņa var būt rakstīts: (Bai Ņjen Gu Šu Ča), tas nozīmē (tēja kas ievākta no no simtgadīgiem kokiem). Vai pat šāds uzraksts  (Cjaņ Ņjen Gu Šu Ča), kas nozīmē(Tējas Lapas No Tukstoš Gadīga Koka). Un tās pa tiešām ir tējas lapas no šiem ļoti vecajiem kokiem, kuri aug Junnaņas provinces kalnos. Šīs tējas lapas var patiesi ilgi uzglabāties, šīs lapas veido uzlējuma burvīgo žāvētu ābolu aromātu ar tādu, kā maigu sviestainu toni. Vēl uz tējām mēdz rakstīt: (Lao Šu Ča) - (Tēja No Vecā Koka), vai (Gu Šu Ča) - (Tēja No Senā Koka).

 

 

Diezgan bieži var izlasīt arī kalnu nosaukumu, uz kura tad arī šī tēja ir ievākta. Piemēram, tēja no Bu Lan kalna, tai piemīt sīvums, augļu - mazliet ar koksnes garšu, šī tēja ir stipra un izteikta. Tēja no Baņ Čžan kalna ir daudz delikātāka, maiga, bet arī spēcīga, bagātīga. Tēja kas ir ivākta no no Naņ Nuo kalna - ir silta, salda ar vieglu dūmainumu, un melno plūmju noti.

 

Puer tēja (Sudraba Pumpuriņi)

 

 

Ja uz tējas ir uzrakstīts (Iņ Ja), tas nozīmē (Sudraba Pumpuriņi), tad šīs tējas lapiņas ir pārklātas ar sudrabainu pūciņu, šīm tējām ir maiga un patīkama garša, uzlējuma krās ir gaiša medaina vai dzintara toņos.

 

Puer tēja (Bai Hao)

 

 

Ja rakstīts (Bai Hao), tas nozīmē (Baltās Pūciņas), tad šīs tējas lapiņas ir pārklātas ar baltu pūciņu. Dažkārt to vēl dēvē par (Balto Puer Tēju), taču šis nosaukums nav īsti pareizs. Š'ois tējas uzlējums gan ir ļoti gaišs, taču tā iedarbība var būt pat stiprāka, nekā daudzām citām puer tēju šķirnēm. Šī tēja ļoti labi apskaidro prātu, palīdz noskaņoties uz vajadzīgo noti, dažkārt nomainot dzīves sastingušo bildi.

 

Pumpuriņi no mežonīgi augošajiem tējas kokiem.

 

Izkaisītie pumpuriņi vai (Ja Bao)

 

 

Ir vēlviens Puer tēju paveids, Puer tēja no pumpuriņiem, kā piemēram presētajā tējas plācenī (Priežu Asmeņu Pumpuri) vai (Mežonīgo Tējas Koku Pumpuri). Šai šķirnei tiek ivākti pumpuriņi, kuri ir cieši aizvērušies, pēctam tie tiek apstrādāti un pēc tam tiek viegli sapresēti. Dažkārt ir sastopami arī beramie varianti. Šādas tējas ir manāmi vieglākas par puer tējām, kuras tiek ražotas no tējas lapām, Pueram, kurš ražots no pumpuriņiem garša ir salda, ar nelielu skābumiņu, varētu to salīdzināt ar tādu (vieglu kompotu), pēcgaršā parādās viegls sīvumiņš. Tējai piemīt viegls, augļu aromāts. Sakarā ar to, ka pumpuriņi fermentējās pilnīgi savādāk nekā lapiņas, dzert šo tēju vajadzētu svaigu, un nevajag šo tēju uzglabāt pārāk ilgi.

 

 

Svarīgi ir atcerēties, - kad gatavojam tēju, nebērt daudz sausās tējas. Jo savādāk tēja sanāks rūgta un neinteresanta. Mūsu paziņa, kurš tirgo puer tējas un zin par tām gana daudz, parasti ber aptuveni 5g. tējas uz maziņo gaivānu, kuras tilpims ir (aptuveni 100ml). Ūdenim noteikti ir jābūt karstam aptuveni 95*C . Kas vēl ir svarīgi, nedrīkst ļaut tējai ilgi ievilkties. Šen puer tējās agsti tiek vērtēts tieši sldenums, un svaigums. Šādi, pareizi pagatavota tēja atver brīnišķīgas garšas un aromāta daudzveidīgās nianses, kuras nomaina viena otru, tēja ļauj sajust ābolus un melnās plūmes, līdz piesātinātām koksnes un zāļu notīm. Tējā var sajust vieglu dūmu aromātu, kurš mijās ar sausas zāles un meža smaržām, un pat ar rozīņu un vīģu aromātu. Šen puer tēja var uzmundrināt un nomierināt, sasildot, tā dod siltumu un saldumu visā ķermenī.

 

Puer tējas. 3.daļa  Šu puer tējas - vēsture un šķirnes.

 

 

 

Senos laikos karavānas ar tēju gāja no Junnaņas un citām Ķīnas provincēm uz ziemeļ - rietumiem tas ir uz Tibetu un tālāk uz Vidus Āziju. Tirdzniecība ar tēju valstij bija tik svarīga, ka Mingu dinastijas valdīšanas laikā, tas ir ( XIV gs) tika izdots (īpaš nolikums par sāli un tēju), kurā sīki un detalizēti tika aprakstīti visi noteikumu un nosacījumi kas attiecās uz tirdzniecību un apmaiņu ar šiem produktiem pierobežu tirdzniecības zonās. Galvenie tējas noņēmēji tolaik bija Tibetieši, kuri, pēc imperatora atbildīgo amatpersonu novērojumiem, (...mīlot dzert <kumisu - tas ir ķēves pienu>, taču, tiem neesot tējas, un tie ciešot līdz tādai pakāpei, ka tie varot saslimt. Tāpēc, sākot ar Tanu un Sunu dinastijas laiku, tējas apmaiņa pret zirgiem tika izmantota lai varētu kontrolēt cjanus un žunus. Un jau Mingu dinastijas laikā kontrole pār tiem kļuva vēl daudz stingrāka.

 

 

Tālāk (Nolikumā..) bija rakstīts: Tibetieši tirgoja zirgus, taču tie nepazina svarus, bet pie maiņas, kā mērvienība tika izmantoti grozi (Bi). Ja grozi bija lieli, tad valsts kasse cieta zaudējumus, ja grozi bija mazi, tad cieta tirgotāji, tā, kā piepildīt tos bija sarežģīti. Iesākumā un kādu laiku maiņa notika ar presēto tēju (puer), bet vēlāk arī beramo tēju, kas savukārt bija izdevīgāk ķīniešiem. (Ar Imperatora nolikumu tika noteikts, ka par labāko zirgu maksa ir 120 cziņu tējas, par vidēju zirgu ir -70 cziņu, bet par kumeļu - 50 cziņu  (1cziņ  = 0,5 kg). Kaut tirgoties ar tēju drīkstēja tikai tie, kam bija speciāla atļauja un līgumi, un daudzas tējas plantācijas piederēja valstij,kas padarīja tēju praktiski par (stratēģisku) izejvielu, vienalga daļa tējas palika pie tējkopjiem un amatpersonām. Tad tie paši pierobežu rajonos mainīja tēju pret vilnas audumiem un citām precēm.

 

 

Kontrabandu, tas ir tējas apmaiņa nenoteiktos šim nolūkam punktos vai maiņa ar tēju kura netika uzskaitīta, tika visādos variantos apkarota. Bet neskatoties uz to, amatpersonas ar nožēlu ziņoja, par to, ka gandrīz puse tējas uz Tibetu aizplūst apejot valsts kassi un neko ar to nespējot padarīt. (Visbeidzot  Imperātors dēļ savas labās attieksmes pret tibetiešu mūkiem, izņēmuma kārtā atļāva Rietumu puses iedzīvotājiem personīgi izvest tēju). No šī brīž likumi par tēju sāka izjukt.

 

 

Tējas ceļš, jeb ķīniešu valodā - Ča ma gu dao, nezināmu iemeslu dēļ krievu tradīcijāsskan, kā (lielai zīda ceļš), kaut gan pārsvarā, pa to tika pārvadāta, tēja. Zirgu takas stiepās cauri Ķīnai uz Tibetu, ziemeļu virzienā devāsuz Mongoliju un tālāk uz Krieviju. Tēja tika iesaiņota bambusa lapās, pēc tam ietīta ādā, lai, tā nebojātos pa ceļam. Temperatūru svārstību dēļ tējā turpinājās fermentācijas procesi, tējas lapu garša mainījās. XX gs. vidū speciālisti no Junnaņas pētnieciskē institūta veica virkni izmēģinājumu, kā varētu sasniegt tādu pašu rezultātu bez zirgiem un ilgstoša ceļojuma. Tieši tad arī radās puer tējas mākslīgās vecināšanas tehnoloģija, kas tad arī ieguva (Šu puer) nosaukumu, tas ir (apstrādātais puer), atsšķirībā no (svaigā), tas ir (šen puer).

 

 

Tātad, Šu puer tēja. Izejmateriāls tiek izmantots tieši tas pats, kurš tiek izmantots šen puer tēju ražošanai. Tiesa gan, tehnoloģisko īpatnību dēļ, uz to nav sevišķi izdevīgi ņemt pārāk labas tējas lapas. Gala rezultātā sanāk daudz mazāk gatavās tējas nekā ražojot šen puer tējas, jo tad tās sanāktu, kā no (zelta). Salīdzinājumam minēšu, ka no viena un tā paša izejmateriāla daudzuma var saražot 10 presētos plāceņus šen puer tējas un tikai 7 presētos plāceņus šu puer tējas.

 

Tasīte šu puer tējas.

 

 

Tātad pēc procedūras kurā tiek (nogalināts tējas lapiņās esošais zaļums), lapiņu mīcīšanas un apkaltēšanas izklātā veidā, tēja tiek ievietota mitrā noliktavā lai tur, tā sāktu savu fermentācijas procesu - tējas lapiņas tiek saliktas kaudzēs, kuras periodiski tiek vandītas, lai visi procesi noritētu vienmērīgi. Tējas lapiņām sasniedzot vajadzīgo kondīciju, tās tiek applaucētas, ar karsto temperatūru apturot tējas lapiņu tālāku fermentācijas procesu. Tad tās tiek presētas plāceņos vai kādās citās formās. Dažkārt šajās mitrajās noliktavās tiek izturēti arī presētie tējas plāceņi, taču pārsvarā, uz glabāšanos tiek liktas nesapresētās tējas lapiņas.

 

 

Kā saka, gadus 20 atpakaļ šāda tēja bija pieprasīta tikai pie ķīniešiem no Hon Kongas un Taivānas, kā arī izteikti bagātiem ārzemniekiem. Tad šie tējas plāceņi uz fermentāciju tika ievietoti noliktavās kuras atrodās Ķīnas dienvidos, kur mitrais un karstais klimats veicināja īpaši ātru iedarbību uz tējas lapiņām. Tikai viena nelaime - šādā vidē ļoti ātri veidojās pelējums. Daži pat uzskatīja tējā esošo pelējuma aromātu par (īpaši dižciltīgas puer tējas pazīmi). Patiesībā, pilnīgi noteikti, labai puer tējai nekādā gadījumā nedrīkstētu būt pelējuma aromāts un vai garša. Aromātam var būt mazliet zemes tonis, nogatavojušos lapu aromāts, riekstu, un pat šokolādes notis. 

 

 

Šu puer tēja var būt brūnā krāsā, ar zeltītiem pumpuriņiem. Vai arī gandrīz melna, samtaina. Tējas uzlējuma krāsa var variēt no dzintara ar sarkanīgu toni, līdz brūnam vai pat melnam. Tējas lapiņas , parasti ir nelielas - no 2 - 3 cm garumā līdz pat pavisam maziņām, apmēram 5 mm, pumpuriņiem ( Gun Tjin) - ( Pils ) puer tējai.

 

Gun Tjin puer tēja - beramā.

 

Lielo lapu puer tēja.

 

(Lao Ča Tou) puer tēja.

 

 

Viss populārākās puer tēju ražotnes atrodās Menhajas novadā, Junnaņas provinces dienvidos. Viena no lielākajām ražotnēm ir  - ( Da I ) šī ražotne ir slavena ar saviām gatavajām puer tējām, kaut gan  šen puer tējas tie arī ražo. Parasti šīs tēju rūpnīcas ražo abus puer tēju veidus, bez kādas īpašas specializācijas.

 

 

Beramā tēja, jeb (San Ča), mēdz būt pavisam sīka, kā piemēram ( Gun Tjin Puer ) - ( Pils Puer ). ( Lao Šu ) - ( Vecais Koks ) - tējas lapiņas ir lilākas. ( Cziņ Ja ) - ( Zelta pumpuri ) parasti ir nelieli, ar zeltītu pūciņu, tieši tāpat, kā ( Cziņ Hao ) - ( Zelta Pūciņas ). Kad puer tējas lapiņas tiek turētas kaudzēs, daļa no tām salīp, varētu teikt, viegli sapresējās nelielos gabalos, tad šāda tēja tiek saukta par (Czi Žan Tou) - (Dabīgi sapresējusies tēja) vai (Lao Ča Tou), kas nozīmē (Vecās Tējas Galvas). Izveidojušies kamoliņi var būt palieli, 5 - 6 cm garumā, kā arī maziņi 1 - 2 cm. Smarža tiem ir silta, mazliet atgādina koksni, garša ir spilgta, izteikta, var sajust riekstu toņus.

 

Mini To - Ča  puer tēja.

 

 

Dažkārt puer tēja tiek presēta nelielos kubiņos vai bumbiņās, tas ir diezgan ērti veicot tējas uzlējumu - šads kubiņš vai bumbiņa, kanniņā tiek ielikts veselā gabalā. Dažreiz iekšpusē var būt ielikta rožlapiņa vai krizantēma, jo šie ziedi ļoti patīkami ietonē puer tējas garšu. Tā pat puer tēju mēdz ietīt gan mandarīna miziņā, gan greipfrūta miziņā, vai pat bambusa lapās.

 

Presēta puer tēja.

 

 

Tradicionāli puer tējas presēplāceņos, šī forma ir ļoti ērta tējas uzglabāšanai. Lai veiktu tējas uzlējumu, tad visu pirms no šāda plāceņa ar speciāla naža vai īlena palīdzību ļoti akurāti, cenšoties nesalauzt tējas lapiņas ir jāatdala neliels gabaliņš, ko tad arī ievietojam tējkanniņā. Ar laiku šāds tējas plācenis sāk (izžut), kļūst aiz vien vieglāk un vieglāk to sadalīt. 

 

 

Puer tējas. 4 Daļa. Pagatavošana un uzglabāšana.

 

 

 

Katrai tējai ir savas pagatavošanas īpatnības. Sāksim ar traukiem. Kā saka Ķīnā, (Labākā tēja ir tā, kura jums ir). Ar traukiem ir tieši tā pat. Teju var uzliet arī glāzē, vienīgi to jānosedz ar apakštasīti. Taču jāatzīst, ka vislabāk jūs izjutīsiet garšu un aromātu, ja paņemsiet labu tējkanniņu. Vislabākās esot kanniņas - no porainā māla. Tiek uzskatīts, ka vislabākais mals - ir isinas māls, kas ieguvis savu nosaukumu pateicoties vietai Isina, kura atrodās Ķīnas dienvidos. Tur tiekot ražots visvairāk tējkanniņu.

 

 

Kanniņas krāsa var būt visdažādākā, Bet tējas cienītāji iesaka ņemt tumšas krāsas kanniņu puer tējas pagatavošanai, tās varētu būt melnas vai tumši brūnas, ar biezām sieniņām. Kad jūs reizi no reizes aplejat kanniņu ar puer tēju, nolejot pirmo uzlējumu, tad tā sāk pārklāties ar tumšu samtainu tējas krāsu. Ar pirmo uzlējumu jūs noskalojiet tējas putekļus un ļaujat tējas lapiņām uzbriezst, lai tās, jau aplejot otreiz spētu pilnīgāk atvērties un iepriecināt ar savu garšu un aromātu.

 

 

Cik daudz bērt sauso tēju ir atkarīgs no tējkannas tilpuma, kā arī no jūsu garšas izjūtām. Daži saka, ka puer tējas nevarot būt par daudz, taču iesākumā iesakām jums ievērot dažus pareizas pagatavošanas noteikumus. Piemēram, uz tējkanniņu, kuras tilpums ir 150 ml. Ņemiet apmēram 6-8 gramus tējas (tas būs aptuveni 1 ēdamkarote). Aplejiet ar karstu ūdeni, kura temperatūra ir aptuveni 95*C un tūlīt pat nolejiet tēju, ko iesakām pārliet traukā kurš saucās ( Ča Hai ) - ( Tējas jūra ). Tēju nepieciešams pārliet uzreiz, lai tā vēl nesāktu ievilkties. Otro uzlējumu paturiet dažas sekundes un atkal pārlejiet to traukā kurš saucās ( Ča Hai ), protams iepriekšējo, tas ir pirmo uzlējumu pirms tam izlejot no tā, lai šie divi uzlējumi nesajaucās. Otro uzlējumu jau malkojam, izbaudam, ievērtējam. Trešo un ceturto uzlējumu nolejam tikpat ātri, kā otro. Tējas lapiņas sāks aizvien ātrāk atdot uzlējumam visu savu garšas un aromāta bagātību. Uzlējumu krāsa sāks palikt arvien tumšāka. Tālāk jau vērojiet paši, ja tējas uzlējums paliek blāvāks, tad ļaujiet tējai ievilkties mazliet ilgāk. Ja jūs dzerat beramo puer tēju, tād tā ievelkas ātrāk. Ja jūs dzerat presēto puer tēju, tad pirmajiem uzlējumiem ļaujiet mazliet ilgāk pabūt ūdenī, lai tā varētu mazliet samirkt un jau tad spētu jūs priecēt ar savu garšu un aromātu. 

 

 

Atcerieties to, ka šen puer tējai nevajadzētu būt rūgtenai. Ja arī tā ir sanācis, tad gluži vienkārši izņemiet daļu tējas lapiņu no tējkanniņas un pamēģiniet apliet vēlreiz. Nevajag likt pārāk daudz tējas. Lai jūs varētu izjust visu tējas buķeti - gan garšu, gan aromātu, vajadzētu tomēr pieturēties pie kautkādām normām, nevis bērt tēju tējkanniņā ( ar aizvērtām acīm ).

 

Tējas ceremonijas galdiņš ar tējas traukiem.

 

 

Ir vēl viens puer tēju pagatavošanas veids - tas ir, tējas vārīšana tējkannā. Šis proces galīgi nav vienkāršs, lai to veiktu ir nepieciešamas zināmas iemaņas un aprīkojums. Noteikti gribu precizēt to, ka tēja netiek uzvārīta tējkannā. Sausās tējas lapiņas tiek iebērtas ūdenī kurš vēl vārās, bet nav sasniedzis viršanas temperatūru, tur tēja tiek turēta mazu mirkli un tad tiek noņemta no uguns pirms temperatūra sasniedz 100*C (Tātad, atgādinu vēlreiz neuzvāram līdz 100*C). Šādi pagatavojot puer tēju tā var garšot pilnīgi savādāk, nekā pagatavojot tradicionāla veidā. Dažkārt tējas kuras pilnīgi nemaz nav interesantas pagatavojot tradicionālā veidā, pēkšņi dod lieliskus rezultātus izmantojot šo pagatavošanas metodi. Mēdz būt arī otrādi.

 

 

Neapšaubāmi, katrs izvēlās to tējas šķirni un to pagatavošanas metodi, kura tam liekās vislabākā. Kād pagatavo puer tēju stipru un dzer to no rīta (možumam un enerģijai), gluži, kā kafiju. Kāds pievieno tējai pienu, iegūstot sasildošu dzērienu, patīkamā rozīgi - krēmīgā krāsā. Kāds izmanto puer tēju par bāzi, lai pagatavotu (tēju- Masalu) pēcindiešu receptes ar pienu un dažādām garšvielām. Jeb kurā gadījumā, katrs cilvēks var atrast sev vistīkamāko no visām puer tēju šķirnēm.

 

 

Uzglabāt puer tēju nav sarežģīti. Pilnīgi pietiktu ar to, ka novietotu puer tēju istabā uz plaukta, tālāk no visādām aromātus izdalošām lietām. Viens no puer tējas tirgotājiem padalījās ar savu ideju - izlikt vienu sienu savā istabā no puer ķieģeļiem. (Tie tik labi smaržojot! Cik patīkami būtu sēdēt šādā istabā un lasīt grāmatu!)

 

 

Tiek lēsts, ka tad, ja kādā Junnaņas provinces tējkopja ģimenē piedzimst bērns, tad vecāki sāk atlikt glabāšanā ik gadu pa vienam puer tējas ķieģelim vai plācenim, katram no šiem bērniem. Tādā veidā, nodrošinot to, ka tad, kad šie bērni izaugs un nolems precēties, par iegūtajiem līdzekļiem pārdodot vecās puer tējas, tiem nebūs problēmu ar kāzu sarīkošanu.

 

Puer ( toča ).

 

 

Ražotnēs puer tējas nekad neuzglabā ilgstoši, tās tiek pārdotas tai pašā gadā, no katras partijas tiek atstāti daži eksemplāri uz nākošo gadu, kā tējas partijas paraugi. Tirgotāji saglabā puer tējas iepakojumos no bambusa lapām vai finiera kastēs. Mājās puer tēju ir ērti uzglabāt, pītos grozos vai kastēs, lai gaiss tiktu tur iekšā un tējā neimestos pelējuma sēnīte. Vēl to var ielikt auduma maisiņā vai aptīt ar papīru. Vēl ir kāda interesanta uzglabāšanas metode - ielikt tēju māla podiņā virsū uzklājot audumu vai vāciņu, kurš nepieguļ blīvi. Ja jūs atstājat tēju virtuvē, tad noteikti pasekojiet līdzi tam, lai pie tējas nepiekļūtu dažādi aromāti, pretējā gadījumā jūsu tēja tā arī smaržos un garšos.

 

Jau iepakoti puer tējas plāceņi.

 

 

Noslēgumā - daži noderīgi padomi.

 

 

Ja kāds jums mēģina pārdot šu puer tēju kuras vecumu tas min 20 gadu vai pat 30 gadu un šīs tējas cena nepārsniedz tūkstots USD par kg. - noteikti neticiet šādam pārdevējam, viņš vienkārši cenšas jūs apšmaukt!!! Pati šu puer tēju izgatavošanas tehnoloģija tika izstrādāta tikai XX gs. 70-mito gadu vidū, tā, ka varat parēķināt paši cik veca var būt pati vecākā šu puer tēja uz doto brīdi. Uz šodienu vecākie pueri var sasniegt tikai 30 - 35 gadu vecumu, nu un protams nevar būt ne runas par 50 gadīgiem vai pat 60 gadīgiem šu pueriem, tādu vienkārši nav. Tik vecas puer tējas ir iespējamas tikai šen puer tējas, taču tad jūs diezin vai varēsiet uz tukšu vēderu izrunāt to ciparu, kas ir tās cena. Taču, ja tomēr jūs esat gatavs atstāt šādu summu par tik vecu šen puer tēju, tad jums ir jābūt gatavam uz to, ka tēja nebūs tās cenas vērta. Vis pareizākais tējas kritērijs ir jūsu garšas sājūtas. Ja jums patīk , pērciet nost. 

 

 

Ja nu gadījumā jums ir sanācis nopirkt puer tēju un jums ne sevišķi patīk tās garša, tad nepārdzīvojiet ļoti, jo ir viena iespēja, kā to uzlabot. Pamēģiniet to viegli apcepināt uz pannas, kā to darā ar kafijas pupiņām. Tikai ne ilgi. Pateicoties šādai darbībai, šai tējai parādīsies daudz patīkamāks aromāts. Nu un kāds vēl aromāts būs jūsu virtuvē!

 

 

Lai jums patīkama iepazīšanās ar puer tējām - ar vienu no visdaudzveidīgākajām un brīnišķīgākajām tējām.